Arī ticīgo vidū neizbēgami atrodas kādi trūkumi un domstarpības; mums nav jādusmojas, ja kādreiz zobi iekožas mēlē, kāja aizķeras vai gadās ar pieri ieskriet sienā. Ir jādomā tā: labi, tas ir mans brālis, mans tuvākais – mēs esam vienas miesas locekļi; kas tad ir noticis? Viņš taču nav kļūdījies un nav to darījis tīšām, nav gribējis neko ļaunu, bet rīkojies nepareizi sava vājuma vai nezināšanas dēļ. Ir notikusi sadursme, tev ir sāpīgi, bet vai tādēļ tu metīsi projām savas miesas locekli? Apdzēs šo nesaticības dzirksti, lai velns nevar nākt un ar ļaunu aprunāšanu uzpūst to postošā liesmā, kas vairs nav apdzēšama, lai viņš nevar radīt tādu naidu un ķildas, kas vairs nepieļauj nekādu samierināšanos un nodara lielu ļaunumu visiem ļaudīm. Jo velns ir tāds gars, kas nerimstas un neapstājas, ja mēs viņu neatvairām.
(Mārtiņš Luters)
Pītera Brēgela Vecākā glezna "Nīderlandiešu sakāmvārdi" (1551)
Visa mājaslapā atrodamā informācija ir rupīgi sadalīta pa tēmām, lai Tev būtu vieglāk atrast tieši to, par ko visvairāk interesējies!