Tāda nu ir mūsu negantā daba: kad Kristus nāk ar savu želastību un mierinājumu, tā izbīstas un bēg no šīs žēlastības, kurai mums vajadzētu būt gataviem basām kājām skriet pakaļ līdz pasaules galam. Cilvēka daba cīnās un plosās, meklēdama un cenzdamās darīt pati savus darbus, gribēdama vispirms kļūt šķīsta un cienīga, pati saviem spēkiem nopelnīt Dieva žēlastību un Kristu, lai atrastu mieru un izvairītos no grēka - tā bēg no Kristus un grib vispirms atrast pati sevī ko vērtīgu, ko tādu, kura dēļ Kristum būtu jānāk pie cilvēka. Bet visi šie centieni ved tikai dziļāk bailēs un izmisumā - līdz pat brīdim, kad Kristus ar Savu vārdu mūs izrauj no visa tā.
(Mārtiņš Luters)
Ferdinanda Hodlera glezna “Dziesma no tālienes” (1906)
Visa mājaslapā atrodamā informācija ir rupīgi sadalīta pa tēmām, lai Tev būtu vieglāk atrast tieši to, par ko visvairāk interesējies!